re kā

Laba diena!

Otrdien, 24. februārī TVNET.lv portālā cilvēki varēja piedalīties aptaujā, kura jāatbild uz jautājumu, “Vai jūs lasāt ārzemju presi?” Lūk kādas bija atbildes:

Tā kā aptaujā ir piedalījušies 1254 indivīdi, tad šie rezultāti varētu tikt uzskatīti par samērā reprezantabliem. Turklāt aptaujas dalībnieki acīmredzami ir interneta lietotāji, jo citādāk šajā balsojumā piedalīties nebija iespējams. Īsumā  sakot, manuprāt, rezultāti ir ļoti bēdīgi. Ja 48% no respondentiem ne tikai neinteresējas par to, kas tiek atspoguļots citu valstu masu medijos, bet pat nevēlas to darīt, tad aktuāls ir jautājums, kāda ir šo cilvēku interese par to, kas notiek arī tepat, Latvijā.

Mēģināsim sastiķēt šo aptauju ar citu. Portālā delfi.lv tika publicēta  “Data Serviss” un ziņu aģentūras LETA šomēness veiktā pētījuma rezultāti, kuri parādīja, ka

1. demonstrācijas, kā politiskās līdzdalības formu atbalstītu 69,4% Latvijas iedzīvotāju;
2. streikus – 65%;
3. ielu un ceļu bloķēšanu – 45,8%;
4. skrejlapu izplatīšanu un ielu aģitāciju – 39,6%;
5. savukārt 21,7% atbalstītu parlamenta un valdības ēku ieņemšanu;
6. 12,2% atbalstītu sadursmes ar policiju.

Protams, atbalstīšana un reāla darīšana ir atšķirīgas, tomēr savstarpēji saistītas lietas.  Taču, kā šīs abas aptaujas iet kopā, jūs vaicāsiet? Problēma, ir apstāklī, ka cilvēki ir gatavi uz dažādām ekstrēmām aktivitātēm, vienlaikus neesot informēti par politiskajiem, ekonomiskajiem un cita veida notikumiem. Šāda situācija savukārt turpina sabiedrības locekļu atbildības novirzīšanu uz politisko eliti. Ikviens sabiedrības loceklis ir atbildīgs par to, kas notiek šajā valstī. Arī es, rakstot šo emuāru, cenšos saprast, kas te notiek. Un interesēšanās, kas notiek citās valstīs ir tikpat svarīga, kā interesēšanās, kas notiek šeit. Šim jautājumam pievērsīšos nākamajā rindkopā. Tikmēr vēlos atgādināt vienu patiesību, kas ir gana skaudra. Angliski tā skan: ”there is no quick-fix”. Tas nozīmē, ka vienkārši nav viegla ceļa, kurš man, tev, vai mums visiem kā sabiedrībai kopumā nodrošinātu bezrūpīgu un laimīgu dzīvi. Piemērs – latviešu tauta ir bijusi citu tautu jūgā 700-plus-vēl-nezin cik gadus, taču, atgūstot neatkarību, cilvēki domāja ”ievēlēsim labus cilvēkus, kuri par mums rūpēsies, bet mēs tikmēr varēsim strādāt pie savas ekomomiskās situācijas uzlabošanas”. Šī ir tā pati ”pakļautības psiholoģija”, kuru, raksturojot ar matemātiska vienādojuma palīdzību, vienīgais mainīgais ir ”tas tur, kurš pieņem politiskus lēmumus”. Jāsaprot, ka – lai iegūtu lietu A, ir jāatsakās no lietas B. Ja mēs nevēlamies tērēt savu laiku un uzņemties daļu atbildības par valsti paši (sākot ar informētības nodrošināšanu, iesaistīšanos pilsoniski politiskās aktivitātēs un sabiedriskajās organizācijās, un beidzot ar iesaistīšanos politikā), tad arī skaidri jāapzinās, ka pie varas esošie indivīdi tāpat vien “labi” un “par valsti domājoši” nekļūs. Savukārt, ja vēlamies, lai mēs netiktu ”vadīti”, tad pašiem arī ir jāziedo laiks (iespējams jāatsakās no kādām izklaides aktivitātēm), lai uzturētu komunikāciju ar varu arī līmenī no ”apakšas” uz ”augšu”.

Un tagad par ārzemju presi. 25. februārī ne apollo.lv, ne delfi.lv, ne tvnet.lv portālos nevarēja izlasīt to, kas bija rakstīts citvalstu medijos. Lai arī delfi.lv paziņoja, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard&Poor’s atkal ir samazinājusi Latvijas kredītreitingu, tas tika darīts kontekstā ar Finanšu ministrijas viedokli, ka ”samazinājums neietekmēs ekonomikas stabilizāciju”. Hmm. Interesanti, ka šis reitings (tiesa, citas aģentūras saglabāja iepriekšējos vērtējumus) ir tiešs ietekmētājs ne tikai Latvijas iespējām starptautiski aizņemties, bet arī nozīmīgs valsts raksturotājelements starptautisko investoru acīs. Ārzemju portālos šī ziņa tika pasniegta šādi: ”Latvia’s Rating Cut to Junk by S&P as Outlook Worsens” (saistībā ar perspektīvu pasliktināšanos, Latvijas reitingu S&P samazina līdz miskastes līmenim). Tieši šādu virsrakstu varēja lasīt ietekmīgajā biznesa medijā bloomberg.com, kurā, kā mēs visi zinām, par Latvijas tēla popularizēšanu ne tik pozitīvā gaismā parūpējās a.god. un ļ.cien. Finanšu ministrs Atis Slakteris.

Vēl tikai pirms pāris gadiem Latvija bija pirmā Eiropas Savienībā izaugsmes tempu ziņā, taču šobrīd mūsu valsts ir vienā no visbēdīgākajām situācijām. Augstāk minētajā bloomberg.com rakstā, tika arī teikts, ka ”Latvija un Rumānija ir vienīgās ES dalībvalstis, kuru reitings ir BB+ (tika pazemināts no BBB-).” Mēs šajā kategorijā dalām vietu ar tādām valstīm kā Azerbaidžāna un Melnkalne. Interesanti, ka portāls forbes.com 25. februārī ziņoja, ka pēc S&P reitinga samazināšanas būtiski kritās lata vērtība..līdz tādam līmenim (kad 1 eiro cena sasniedz 0.7098 latus), ka Latvijas Centrālā Banka bija spiesta iejaukties (tb pirkt latus). Arī šis portāls ziņoja par to, ka Latvija ir otrā ES valsts aiz Rumānijas, kura ir noslīdējusi zem “investīciju kategorijas” (investment grade). Forbes gan akcentēja, ka Latvijas valūta varētu kļūt stabilāka pēc tam, kad EK ieskaitītu valsts kasē 1 miljardu eiro (kas arī trešdien tika izdarīts). Protams, ka ārzemnieki biežāk lasa forbes.com, bloomberg.com vai economist.com, retāk pievēršoties, teiksim, tādam portālam kā baltic-course.com, kurā tajā pašā trešdienā tika ziņots par to, ka Zatlers aicina Čīles biznesmeņus investēt Latvijā.

Visa šī raksta secinājums ir tāds, ka, tiem 48% tvnet lasītāju (un citiem pilsoņiem) būtu jāapsver savu paradumu maiņu, ja viņi vēlas citādāku dzīvi Latvijā. Ar Saeimas ēkas ieņemšanu nekas neatrisinisāsies; visu izšķirs cilvēku dzīvesveida izmaiņas.