trīs lietas man zāļu skapītī stāv…

08/03/2009

2009. gada 17. februārī Japānas Finanšu ministrs atkāpās no amata, jo publiskajā diskusijā tika runāts par to, ka viņš varētu būt bijis spēcīgā alkohola reibumā G7 sanāksmes laikā. Būtībā politiķis pazemoja ne tikai sevi, bet arī visu valsti, ko pēcāk pats gan apzinājās un nolēma atkāpties no amata.

Šī notikuma kontekstā žurnāla ”Mēs” 2009. gada 7. marta numurā Arno Jundze ir uzrakstījis rakstu ”Labāk palikt skaidrā”, kurā ir aplūkotas dažādu politiķu attiecības ar grādīgo dziru dažādos laikos. Visinteresantākais un spilgtākais piemērs šajā rakstā, manuprāt, bija šis:

”Viens no izcilākajiem lielās politikas iemetējiem bija sešdesmito gadu britu ārlietu ministrs Džordžs Brauns. Leģenda vēsta, ka Brauna kungs krietnā pālī reiz ieradies vizītē Dienvidamerikas valstī Peru. Tās galvaspilsētā Limā oficiālā pieņemšanā viņš mēģinājis uzlūgt uz deju kādu purpura paltrakā tērptu personu. Tā ārlietu ministram atteikusi, minot trīs iemeslus: pirmkārt, jūs esat pillā; otrkārt, tas, ko tagad atskaņo, nav nekāds valsis, bet gan Peru valsts himna; treškārt, es neesmu sieviete, bet gan Limas arhibīskaps.” :D

Iepriekšminētais ekscess gan nebija iemesls, lai viņš atkāptos no amata. Par tādu kļuva vēlāk kādā valdības sēdē notikusī ”saruna” ar premjeru Haroldu Vilsonu, kurā Brauns nebija izvēlējies ne pienācīgu sarunas formu, ne saturu. :)

Polit-vision

01/03/2009

Jā, atzīstos – arī es šīsnedēļas sestdienas vakaru pavadīju pie TV ekrāna, vērojot Latvijas nacionālo Eirovīzijas atlasi. :) Kā atzina vakara vadītāji,tad pagājušajā gadā skatītāju skaits bija ap 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kas ir ievērojams skaitlis. Jautājums, protams, ir, vai šogad šie auditorijas dati bija līdzīgi? Nezinu kā Jums, bet manu intersi saistīja tas, ka  materiālo atbalstītāju (sponsoru) skaits bija neliels..vizuāli varēja pārliecināties tikai par Narvesen, LV Krājbankas un Ventspils pilsētas logotipu parādīānos uz ekrāna (+SWH istaba un mutiski pieminēti draugiem.lv). Ok,varbūt reklāmdevēji bija pietiekami, tomēr kaut kādā ziņā likās ”pa maz”. :)

Auditorijas skaits gan jau tiks noskaidrots vēlāk,tomēr tagad pievērsīšos raksta būtībai, proti, tam,ka politika ir visur. Tāpat kā Rīgas ”Dinamo” reprezentē daudz vairāk nekā tikai un vienīgi hokeju (noteikti uzrakstīšo par šo tēmu kādā no vēlākiem ierakstiem), arī Eirovīzijas dziesmu konkurss ir politisks pasākums visos līmeņos. Runājot par ”makro” līmeni,kurā šis konkurss ir kopīgas Eiropas identitātes konstruēšanas rīks, interesants paliek jautājums par to, kas ir Eiropa un cik tālu tā sniedzas? Vai tā ir šī teritorija no ”Gibraltāra rietumos līdz Urāliem austrumos” vai arī tā ir teritoriāli izplestāka (kā tas parādās Euronews TV laika ziņu atspoguļojumā), iekļaujot arī Gruziju,Armēniju, Azerbaidžānu, Izraēlu, Ēģipti, Tunisiju, Maroku un Alžīriju. Diemžēl īpaša loģika šajā ziņā nav saredzama..piemēram, kāpēc no Tuvo Austrumu valstīm ir iekļauta Izraēla, bet ne Libāna? Atgriežoties tieši pie Eirovīzijas, tad jāsaka, ka tās dalībvalstis tiek noteiktas, vērtējot, vai tās pieder Eiropas Raidorganizācijas savienībai (European Broadcasting Union)..kas nozīmē,ka – jebkurā gadījumā ir ”kāds”, kurš izlemj, vai attiecīgāvalsts varētu piedalīties šajā konkursā.Piemēram, Ēģipte un Jordānija teorētiski varētu piedalīties šajā konkursā, kamēr Sīrijai šādas iespējas nav.

Arī Latvijas līmenī Eirovīzija ir ar nelielu politisku nokrāsu. Man, piemēram, patika priekšvēlēšanu kampaņām līdzīgie saukļi, ko visai bieži atkārtoja gan vakara vadītāji, gan daži dalībnieki (”balsojiet gudri”, ”domājiet, par ko atdot savu balsi”..+ pirāta tērpā ieģērbtais itālis-LV-”zvaigzne” Roberto ieteica, lai skatītāji balso par tiem māksliniekiem, par kuru uzstāšanos mums ”nebūtu jākaunas” :D). Nezinu,vai tas bija netīšām vai kā,bet pasākuma beigās, kad tika paziņots uzvarētājs (Busulis), vakara vadītāja Kristīne pateica: ”Paldies, skatītāji, ka izvēlējāties labāko!” VAram tikai spekulēt, vai tas nozīmē, ka balsotāji bija izdarījuši ”pareizo” izvēli, vai nē. Man, godīgi sakot, bija vienalga, kurš uzvarēs. Tā vietā man radās šādi jautājumi: Cik godīgs bija pats ievēlēsšana process? Kāpēc netika parādīti skatītāju sabalsotie rezultāti? Kāpēc netika publiskots žūrijas vērtējums? Galu galā tas noteica gala trijnieku, kas cīnītos par fināla vietu. Ņemot vērā to,ka gan pusfinālā, gan finālā (kad vēl rādīja rezultātus) balsojuma augšgalā gozējās Latgaļu ”boibends” ”Simply 4”, man gribētos zināt, kurā vietā viņi palika. :) Mans subjektīvais ”ņuhs” saka man, ka dziedātāja Keta (kuras dziesmai priekšEirovīzijas varbūt arī nebija ne vainas) 3niekā iekļuva pateicoties ekspertiem. Vai tas ir ok, ka Kristīna Zaharova šogad piedalījās divu valstu nacionālajās atlasēs (vai te var būt kādas paralēles ar likuma normu,kas nosaka, ka dubultā pilsonība Latvijas tautas pārstāvjiem ir aizliegta?)? Cik godīgi ir tas, ka Intars B. uzvar ar dziesmu latviešu valodā, bet Maskavā to izpildīs (bet varbūt arī nē?) ”citā valodā”, kā viņš to apgalvoja televīzijas ekrānā?

Tātad viss šis pasākums nemanāmi ieritinājās tādā kā aizdomīgā atmosfērā. Visam šim procesam bonusā ir cilvēciskais un draudzīgais biedrs Aivars, kurš ļoti veiksmīgi izmantoja iespēju ”atzīmēties” skatītāju atmiņās un sirdīs. Protams, budžeta samazinājums LTV ir nopietna problēma, taču Kota kunga runa, bija patiesi interesanta no tā viedokļa, ka viņš ne tikai aicināja sabiedrību neļaut atņemt LTV naudu, bet arī paziņoja, ka ”mēs ieņemsim Maskavu”..un ”Rīgas ”Dinamo” tur ir kopā ar Maskavas ”Dinamo”. Es saprotu, ka Eirovīzijas kontekstā mums ir ”jāieņem” Maskava, bet kādā sakarā te ir jāpiemin ”Dinamo”, man nav skaidrs.

re kā

27/02/2009

Laba diena!

Otrdien, 24. februārī TVNET.lv portālā cilvēki varēja piedalīties aptaujā, kura jāatbild uz jautājumu, “Vai jūs lasāt ārzemju presi?” Lūk kādas bija atbildes:

vai-lasat-arzemju-presi3

Tā kā aptaujā ir piedalījušies 1254 indivīdi, tad šie rezultāti varētu tikt uzskatīti par samērā reprezantabliem. Turklāt aptaujas dalībnieki acīmredzami ir interneta lietotāji, jo citādāk šajā balsojumā piedalīties nebija iespējams. Īsumā  sakot, manuprāt, rezultāti ir ļoti bēdīgi. Ja 48% no respondentiem ne tikai neinteresējas par to, kas tiek atspoguļots citu valstu masu medijos, bet pat nevēlas to darīt, tad aktuāls ir jautājums, kāda ir šo cilvēku interese par to, kas notiek arī tepat, Latvijā.

Mēģināsim sastiķēt šo aptauju ar citu. Portālā delfi.lv tika publicēta  “Data Serviss” un ziņu aģentūras LETA šomēness veiktā pētījuma rezultāti, kuri parādīja, ka

  1. demonstrācijas, kā politiskās līdzdalības formu atbalstītu 69,4% Latvijas iedzīvotāju;
  2. streikus – 65%;
  3. ielu un ceļu bloķēšanu – 45,8%;
  4. skrejlapu izplatīšanu un ielu aģitāciju – 39,6%;
  5. savukārt 21,7% atbalstītu parlamenta un valdības ēku ieņemšanu;
  6. 12,2% atbalstītu sadursmes ar policiju.

Protams, atbalstīšana un reāla darīšana ir atšķirīgas, tomēr savstarpēji saistītas lietas.  Taču, kā šīs abas aptaujas iet kopā, jūs vaicāsiet? Problēma, ir apstāklī, ka cilvēki ir gatavi uz dažādām ekstrēmām aktivitātēm, vienlaikus neesot informēti par politiskajiem, ekonomiskajiem un cita veida notikumiem. Šāda situācija savukārt turpina sabiedrības locekļu atbildības novirzīšanu uz politisko eliti. Ikviens sabiedrības loceklis ir atbildīgs par to, kas notiek šajā valstī. Arī es, rakstot šo emuāru, cenšos saprast, kas te notiek. Un interesēšanās, kas notiek citās valstīs ir tikpat svarīga, kā interesēšanās, kas notiek šeit. Šim jautājumam pievērsīšos nākamajā rindkopā. Tikmēr vēlos atgādināt vienu patiesību, kas ir gana skaudra. Angliski tā skan: ”there is no quick-fix”. Tas nozīmē, ka vienkārši nav viegla ceļa, kurš man, tev, vai mums visiem kā sabiedrībai kopumā nodrošinātu bezrūpīgu un laimīgu dzīvi. Piemērs – latviešu tauta ir bijusi citu tautu jūgā 700-plus-vēl-nezin cik gadus, taču, atgūstot neatkarību, cilvēki domāja ”ievēlēsim labus cilvēkus, kuri par mums rūpēsies, bet mēs tikmēr varēsim strādāt pie savas ekomomiskās situācijas uzlabošanas”. Šī ir tā pati ”pakļautības psiholoģija”, kuru, raksturojot ar matemātiska vienādojuma palīdzību, vienīgais mainīgais ir ”tas tur, kurš pieņem politiskus lēmumus”. Jāsaprot, ka – lai iegūtu lietu A, ir jāatsakās no lietas B. Ja mēs nevēlamies tērēt savu laiku un uzņemties daļu atbildības par valsti paši (sākot ar informētības nodrošināšanu, iesaistīšanos pilsoniski politiskās aktivitātēs un sabiedriskajās organizācijās, un beidzot ar iesaistīšanos politikā), tad arī skaidri jāapzinās, ka pie varas esošie indivīdi tāpat vien “labi” un “par valsti domājoši” nekļūs. Savukārt, ja vēlamies, lai mēs netiktu ”vadīti”, tad pašiem arī ir jāziedo laiks (iespējams jāatsakās no kādām izklaides aktivitātēm), lai uzturētu komunikāciju ar varu arī līmenī no ”apakšas” uz ”augšu”.

Un tagad par ārzemju presi. 25. februārī ne apollo.lv, ne delfi.lv, ne tvnet.lv portālos nevarēja izlasīt to, kas bija rakstīts citvalstu medijos. Lai arī delfi.lv paziņoja, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard&Poor’s atkal ir samazinājusi Latvijas kredītreitingu, tas tika darīts kontekstā ar Finanšu ministrijas viedokli, ka ”samazinājums neietekmēs ekonomikas stabilizāciju”. Hmm. Interesanti, ka šis reitings (tiesa, citas aģentūras saglabāja iepriekšējos vērtējumus) ir tiešs ietekmētājs ne tikai Latvijas iespējām starptautiski aizņemties, bet arī nozīmīgs valsts raksturotājelements starptautisko investoru acīs. Ārzemju portālos šī ziņa tika pasniegta šādi: Latvia’s Rating Cut to Junk by S&P as Outlook Worsens” (saistībā ar perspektīvu pasliktināšanos, Latvijas reitingu S&P samazina līdz miskastes līmenim). Tieši šādu virsrakstu varēja lasīt ietekmīgajā biznesa medijā bloomberg.com, kurā, kā mēs visi zinām, par Latvijas tēla popularizēšanu ne tik pozitīvā gaismā parūpējās a.god. un ļ.cien. Finanšu ministrs Atis Slakteris.

Vēl tikai pirms pāris gadiem Latvija bija pirmā Eiropas Savienībā izaugsmes tempu ziņā, taču šobrīd mūsu valsts ir vienā no visbēdīgākajām situācijām. Augstāk minētajā bloomberg.com rakstā, tika arī teikts, ka ”Latvija un Rumānija ir vienīgās ES dalībvalstis, kuru reitings ir BB+ (tika pazemināts no BBB-).” Mēs šajā kategorijā dalām vietu ar tādām valstīm kā Azerbaidžāna un Melnkalne. Interesanti, ka portāls forbes.com 25. februārī ziņoja, ka pēc S&P reitinga samazināšanas būtiski kritās lata vērtība..līdz tādam līmenim (kad 1 eiro cena sasniedz 0.7098 latus), ka Latvijas Centrālā Banka bija spiesta iejaukties (tb pirkt latus). Arī šis portāls ziņoja par to, ka Latvija ir otrā ES valsts aiz Rumānijas, kura ir noslīdējusi zem “investīciju kategorijas” (investment grade). Forbes gan akcentēja, ka Latvijas valūta varētu kļūt stabilāka pēc tam, kad EK ieskaitītu valsts kasē 1 miljardu eiro (kas arī trešdien tika izdarīts). Protams, ka ārzemnieki biežāk lasa forbes.com, bloomberg.com vai economist.com, retāk pievēršoties, teiksim, tādam portālam kā baltic-course.com, kurā tajā pašā trešdienā tika ziņots par to, ka Zatlers aicina Čīles biznesmeņus investēt Latvijā.

Visa šī raksta secinājums ir tāds, ka, tiem 48% tvnet lasītāju (un citiem pilsoņiem) būtu jāapsver savu paradumu maiņu, ja viņi vēlas citādāku dzīvi Latvijā. Ar Saeimas ēkas ieņemšanu nekas neatrisinisāsies; visu izšķirs cilvēku dzīvesveida izmaiņas.

Dublis divi

24/02/2009

Šodien būs otrā diena, kopš prezidents V. Zatlers konsultēsies ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem (tai skaitā pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem), tomēr pēdējo nedēļu aizsāktais teātris turpinās. Būtība ir vienkārša, proti, TP un ZZS ir gāzušas Godmaņa valdību, publiski tā arī nepaužot konkrētus, racionālus iemeslus. JL līdere S. Āboltiņa vien ir minējusi, ka sarunās ar šīm partijām viņai atklājies, ka pretrunas Godmaņa valdībā esot bijušas dziļākas, nekā virspusēji tas ir licies.  Intervijā Latvijas Radio viņa norādīja, ka jaunā valdība ir jāveido, balstoties uz ”citiem principiem” kā arī to, ka ”te nav runa par TP iekšējām ambīcijām, te tomēr ir runa par valsti”. S.Āboltiņas intervija LR 24.02.2009 Izklausās Ok, ne? Pr0tams, tomēr daudz kas ir atkarīgs, vai līdz šim valdošās koalīcijas pārstāvji ir mainījuši savu paradigmu (veidu kā skatīties uz pasauli un politikas veidošanu).

Šajā konekstā interesanti būtu atrast 5 atšķirības no pirms-valdības-veidošanas situācijas (kuras laikā Kalvītis vēl bija valdības vadītājs – visa jezga bija dēļ ”Lietussargu revolūcijas”), kāda bija 2007. gada nogalē, kas noslēdzās ar A. Kalvīša demisiju. Tātad arī tad valdošā koalīcija bija tāpati. Arī toreiz gan JL, gan valdošās koalīcijas partijas bija gatavas runāt un teica, ka vienošanās ir iespējama.  Arī toreiz JL premjera kandidāts bija Valdis Dombrovskis. Un arī toreiz sarunas notika par principiem!!! Kurš no Jums atceras, kā tas viss beidzās? Pareizi – nekā. :)

Kalvītis pagāja malā sildīt soliņu, kamēr uz laukuma devās Ivars (20.02.2007). Pārējais komandas sastāvs nomainījās tikai nedaudz. Slakteris pārcēlās no Aizsardzības  uz Finanšu Ministriju (atstājot aiz borta O. Spurdziņu), Kaspars Gerhards kļuva par Ekonomikas ministru (stājoties Jurija Stroda vietā, kurš bija demisionējis jau 17. septembrī..un vēlāk kļuva par Jelgavas domes deputātu), Iekšlietu ministra posteni ieņēma Mareks Segliņš, Baibu Rivžu nomainīja Tatjana Koķe Izglītības ministrijā, Vinets Veldre uzņēmās Aizsardzības ministra pienākumus, bet viņa vietā Veselības ministrijā sāka strādāt Ivars Eglītis, TAČU pārējie 12 ministri (+ī.u.ministri) saglabāja tieši tās pašas vietas! Tātad – fundamentālas izmaiņas nenotika.

Protams, starp 2007. gada nogali un šodienu ir vairākas atšķirības. Ne tikai tas, ka Latvija ir aizņēmusies 7,5 miljardus eiro un valstī ir iestājusies arī leksikas dažādības krīze, jo vārds ”krīze” ir kļuvis par visbiežāk lietoto.  Toreiz sarunu galvenie temati bija 1) sabiedrības uzticības atgūšana un 2) tautas tiesības atlaist Saeimu (”Lietussargu revolūcijas” sekas).  Acīmredzami neviens no šiem jautājumiem netika atrisināts. Par 1. punktu lieliski liecina pēdējā Latvijas Faktu aptauja, kas ir publicēta ar TV3 raidījuma ”Nekā personīga” starpniecību:

Saskaņas centrs ar 10,1% vēlētāju atbalstu (janvārī – 9,0%)
ZZS – 6,3% (janvārī 4,0%);
Jaunais Laiks – 6,3% (janvārī 5,1%);
Sabiedrība citai politikai 4,8% (janvārī 4,6%);
p/a Pilsoniskā Savienība 3,8% (janvārī 2,6%);
PCTVL – 3,3% (janvārī 4,7%);
TB/LNNK – 3,1% (janvārī 2,5%);
LPP/LC – 2,3% (janvārī 3,3%);
Tautas Partija – 1,6% (janvārī 2,5%). [saite]

Kāds no šī visa ir secinājums? Vērojot valstī notiekošo, nerodas ticība, ka TP spēs strādāt kopā ar JL, kaut vai tāpēc, ka TP kārtējo reizi ir nodemonstrējusi savu paradigmas iestrēgšanu ”win-lose” (es varu iegūt tikai tādā gadījumā, ja tu zaudē) uztverē, ko var raksturot ar  Zalāna vārdiem: “Ir gadījumi, kad arī džungļos iestājas krīze un plēsīgie zvēri neēd zālēdājus, bet glābjas visi kopā“. Kļūdas labojums..TP tādējādi demonstrē, ka ”win-lose” situācija nav iespējama, bet ir iespējama lose-lose situācija, kad visi zaudē – un tikai tāpēc ”plēsīgajām” TP un ZZS ir radusies vēlme strādāt kopā ar “džungļu outsaideru” JL.  Kamēr ”plēsēji” nesapratīs, ka ir iespējama arī win-win situācija, kurā visi ir ieguvēji, tikmēr turpināsies pašlaik novērojamais slikti spēlētais teātris uz politiskā skatuves, kas nodara nopietnu kaitējumu gan skatītājiem, gan pašai teātra ēkai!

Diemžēl neuzskatu, ka pašreizējā politiskā elite vēlas mainīt savus uzskatus un darba stilu, pirmkārt, jau tāpēc, ka ”otrās iespējas” pierādīt to, ka tai rūp valsts nākotne ir bijušas pietiekami daudz. Kā vienīgais efektīvais risinājums paliek Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Aiziet!

23/02/2009

Esiet sveicināti godātie kungi un cienījamās dāmas! Esmu nolēmis sākt rakstīt emuāru jeb blogu par tēmu, kas sirdij tuva ir tikai retajam, taču tajā pat laikā ikvienam par to ir savs viedoklis, proti, par politiku. Lai gan nevēlos ielikt sevi striktos rāmjos no ierakstu tematiskā viedokļa, tomēr, kā vēsta emuāra nosaukums, lielākoties uzmanība tiks veltīta politiskajai atbildībai Latvijā.

Ideja par vietni, kurā būtu piefiksēti politiķu (vai arī kādu citu amatpersonu) izteikumi, kas vēlāk tiktu salīdzināti ar (ne)sekojošu (ne)konsekventu rīcību, radās jau sen. Tomēr pēdējo nedēļu notikumi lika man beidzot spert izšķirošo soli (jeb klikšķināt izšķirošās pogas), lai aizsāktu šo reālistiski virtuālo projektu (kā tagad mēdz sacīt par jebkuru darbību, ko veicat:) ).  Protams, zīmīga ir bijusi piektdiena (20.02.2009), kad beidzot pēc ilgām konvulsijām citos medību laukos devās premjera I. Godmaņa valdība. Nozīmīgs katalizators, kas ietekmēja manu vēlmi pierakstīt politiķu viedokļus bija arī V. Zatlera publiska domu mainīšanās ļoti bieži un uzkrītoši…tā, ka cilvēki nepaspēj aizmirst iepriekšējos izteikumus.

Diemžēl jāatzīst, ka daudzi potenciālie ieraksti vairs varētu nebūt tik aktuāli tā iemesla dēļ, ka Godmaņa ministru kabinets ar visiem tā locekļiem ir atkāpies, tomēr viņam un pārējiem MK locekļiem būs jāpilda savas funkcijas līdz jaunā kabineta sanākšanai, kas viņus neatbrīvo no atbildības.

Gaidīsim, kas notiks šonedēļ un centīsimies saglabāt vēsu prātu!

Ar cieņu,

PLS [politiskās lirikas stalkeris]

P.S. protams, esat aicināti izteikt savu viedokli un ieteikumus!


Follow

Get every new post delivered to your Inbox.